Vašingtonā notika simboliski svarīga tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Venecuēlas opozīcijas politiķi Marīju Korinu Mačado. Mačado pasniedza prezidentam savu Nobela Miera prēmijas medaļu kā pateicības zīmi par viņa atbalstu cīņā pret režīmu Karakasā. Tomēr Nobela prēmijas institūts norādīja, ka oficiāla prēmijas nodošana juridiski nav iespējama. Lai gan Mačado slavēja Trampu kā galveno figūru Venecuēlas brīvībai, Baltā nama oficiālā nostāja joprojām ir atbalstīt pārejas prezidenti Delciju Rodrigesu.
Tajā pašā laikā ASV stiprina savas attiecības Eiropā. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ieradās Vašingtonā, lai parakstītu divpusēju vienošanos par sadarbību kodolenerģētikas jomā. Vienošanās galvenais punkts ir jauna reaktora bloka celtniecība Jaslovskē Bohuņices spēkstacijā, izmantojot ASV uzņēmuma 'Westinghouse' tehnoloģijas. Fico, kurš iepriekš kritizēja ASV militāro operāciju Venecuēlā, uzsvēra sadarbības nozīmi viņa valsts enerģētiskajai drošībai.
Iekšpolitikā Tramps saskaras ar asu kritiku. ASV vēsturnieki, piemēram, Jakobs Heilbruns, brīdina par arvien autoritārāku valdīšanu. Īpašas bažas rada Trampa draudi piemērot 1807. gada likumu, kas pazīstams kā 'Insurrection Act'. Šis likums atļauj militāro spēku izmantošanu iekšzemē, ko kritiķi vērtē kā potenciālu instrumentu demokrātisko procesu apspiešanai un prezidenta varas paplašināšanai.
