Militārais konflikts Tuvo Austrumu reģionā sasniedzis jaunu intensitātes līmeni pēc nesenajiem ASV un Izraēlas triecieniem pret Irānu. ASV Senātā tika noraidīta Demokrātu partijas rezolūcija, kuras mērķis bija ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras karadarbībā. Tramps bija sankcionējis operāciju 'Epic Fury' bez Kongresa iepriekšējas atļaujas, kas noveda pie Irānas revolucionāro spēku līdera Ali Hamaneji nāves.
Lielbritānijā premjerministrs Kīrs Starmers saskaras ar kritiku pēc tam, kad bija atļāvis ASV izmantot Lielbritānijas militārās bāzes aizsardzības nolūkos. Iepriekš bija ziņojumi, ka ministru kabineta locekļi bloķējuši plašāku iesaisti. Tikmēr Baltā nama pārstāvji noraidīja ziņas par plānoto kurdu grupējumu apbruņošanu sauszemes ofensīvai Irānā.
Itālijas valdība Džordžijas Meloni vadībā paziņoja, ka piegādās Persijas līča valstīm pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, lai aizsargātu civilo infrastruktūru no Irānas atbildes triecieniem. Vācijā Izraēlas vēstnieks Ron Prosor brīdināja par iespējamiem atriebības aktiem Eiropas teritorijā. Vienlaikus sākušies pirmie evakuācijas lidojumi ar Eiropas pilsoņiem, tostarp 151 austrietis, kuri tika izvesti no krīzes zonas caur Omānu.
Ekonomiski nenoteiktība izraisījusi būtiskas reakcijas: Lielbritānijā vadošās kredītiestādes, piemēram, HSBC un Coventry Building Society, paaugstināja fiksēto termiņnoguldījumu hipotekāro kredītu procentu likmes. Eksperti to saista ar paaugstinātajiem 'swap' likmju līmeņiem un gaidāmo augstāku inflācijas līmeni, ko varētu izraisīt iespējama enerģijas cenu pieaugums.
