Pēc militāro iedarbību sākuma Tuvo Austrumu reģionā, ceturtdien pēcpusdienā sāka ierasties pirmie evakuācijas lidojumi ar Eiropas pilsoņiem viņu mītnes zemēs. 'Lufthansa' lidmašīna no Omānas galvaspilsētas Maskatas agrā rītā nolaidās Frankfurtē pie Mainas. Ziņojumi liecina, ka par biļetēm bija jāmaksā apmēram 500 eiro no personas. Vācijas ārlietu ministrs Johann Wadephul uzsvēra, ka īpaši tika atbalstītas visneaizsargātākās grupas, piemēram, grūtnieces un bērni, izvēloties, kurus pasažierus evakuēt.
Arī Austrija ir pastiprinājusi savu atgriešanas kampaņu. Pēc tam, kad trešdienas vakarā Vīnē nolaidās pirmais valsts organizētais lidojums, ceturtdien tika izziņoti papildu reisi no Rijādas un Maskatas. Tā kā tiešie lidojumi no krīzes zonām dažkārt nav iespējami, pasažieri no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataras tika vispirms transportēti pa sauszemi uz drošākām kaimiņvalstīm. Austrijas ārlietu ministre Beate Meinl-Reisinger vada Krīzes centra pasākumus.
Eiropas līmenī tiek pastiprināta arī Kipras militārā aizsardzība. Spānija pievienojās iniciatīvai salas aizsardzībai pēc tam, kad tur esoša militārā bāze kļuva par bezpilota lidaparāta uzbrukuma mērķi. Vācija atturējās sūtīt savas Jūras spēku vienības, taču atbalsta diplomātiskos centienus deeskalācijai. Tikmēr Teherāna brīdināja Eiropas Savienību par turpmāku iejaukšanos un draudēja ar atbildes pasākumiem.
Lielbritānijā valdības nostāja rada iekšpolitiskas debates. Saskaņā ar ziņojumiem, ministru kabineta locekļi neļāva premjerministram Keir Starmer piešķirt ASV neierobežotu piekļuvi Lielbritānijas bāzēm uzbrukumiem pret Irānu. Šis lēmums izraisīja skaidru kritiku no ASV prezidenta puses, kas negatīvi ietekmē attiecības starp abiem sabiedrotajiem. Lielbritānijas valdība kā pamatojumu minēja bažas par starptautiskajām tiesībām un vēlmi izvairīties no konflikta tālākas reģionālas izplatīšanās.
