Starptautiskās attiecības ir nonākušas smagā pārbaudē pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps apstiprināja savus nodomus iegādāties Grenlandi no Dānijas. Lai šiem centieniem piešķirtu svaru, ASV administrācija draudēja ieviest plašus muitas tarifus Eiropas precēm. Novērotāji šo soli klasificē kā diplomātisku tirdzniecības karu, kura mērķis ir panākt, lai Dānijas valdība sāktu sarunas par šo autonomo teritoriju.
Eiropas Savienība (ES) reaģēja apņēmīgi uz Vašingtonas paziņojumiem. Vadošie politiķi uzsvēra, ka Grenlande nav pārdošanā un neļaus sevi šantažēt ar ekonomisku spiedienu. Tiek norādīts, ka šādi vienpusēji soļi varētu nopietni kaitēt transatlantiskajai partnerībai. NATO valda bažas, jo aizsardzības alianse varētu tikt novājināta iekšējā strīdā starp divām galvenajām dalībvalstīm – ASV un Dāniju – kā arī ES.
ASV interesi nosaka Grenlandes stratēģiskā atrašanās vieta Arktikā, kā arī tur esošās bagātīgās izejvielu atradnes. Klimata pārmaiņu dēļ jaunie kuģu ceļi un piekļuve retajiem elementiem kļūst arvien pievilcīgāki. Pati Grenlande, kurai ir plaša pašpārvalde, strikti iebilst pret suverenitātes maiņu. Kritiķi ASV rīcību nosauc par atgriešanos pie koloniālas retorikas, kurai mūsdienu diplomātijā nav vietas.
