Eiropas Savienība reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem iegūt kontroli pār Grenlandi. Lai izstrādātu kopīgu stratēģiju, ir sasaukta dalībvalstu un valdību vadītāju ārkārtas sanāksme. Galvenais apspriežamais jautājums ir, kā Eiropa varētu reaģēt uz Savienoto Valstu teritoriālajām ambīcijām, neradot neatgriezenisku kaitējumu transatlantiskajām attiecībām.
Grenlande, kas ir autonomā Dānijas Karalistes teritorija, ieņem galveno lomu pašreizējā ģeopolitikā. Sala ir interesanta ne tikai tās milzīgo "Sarežģīto Zemju" un citu izejvielu atradņu dēļ, bet tā kļūst nozīmīga arī kā stratēģiska vieta jaunām kuģošu maršrutiem Polārledus kušanas rezultātā. Donalds Tramps jau savas pirmās prezidenta pilnvaru laikā bija izrādījis interesi par salas iegūšanu, ko toreiz gan Dānijas valdība, gan Grenlandes vadība noliedzoši noraidīja.
Eiropas politikā ASV prezidenta rīcība tiek vērtēta kritiski. Valda plaša vienpratība, ka Grenlande nav prece. Eksperti norāda, ka ar klātbūtni uz salas ASV varētu būtiski paplašināt savu militāro ietekmi Arktikā, kas ietekmētu drošības situāciju attiecībā pret Krieviju un Ķīnu. Plānotā sanāksme paredzēta, lai stiprinātu Dānijas suverenitāti un veidotu vienotu fronti pret vienpusējiem teritoriāliem prasījumiem.
