Grenlande ir kļuvusi par starptautiskās varu politikas centrālo norises vietu. ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņots, ir apstiprinājis savu interesi par salas iegādi Savienoto Valstu īpašumā. Šie centieni izraisīja stingru noraidījumu gan Dānijā, gan Grenlandē. Tomēr šīs ambīcijas uzsver reģiona milzīgo stratēģisko nozīmi.
Arktika, klimata pārmaiņu un attiecīgās ledus kušanas dēļ, kļūst arvien pieejamāka. Tas paver jaunas tirdzniecības ceļus caur Ziemeļu polāro jūru un ļauj piekļūt plašām dabas resursu atradnēm. Grenlandē ir gaidāmas ievērojamas retu metālu atradnes, kuras ir izšķirošas modernajām tehnoloģijām un enerģētikas pārejai. Papildus ASV, Ķīna un Krievija arī pastiprina savu interesi par klātbūtni Arktikā, radot Rietumos bažas par drošību.
Grenlandes militārā nozīme īpaši izpaužas caur Tūles Gaisa bāzi, kas ir svarīga ASV agrīnās brīdināšanas sistēmas stacija raķešu uzbrukumu gadījumā. Arī citi Rietumu partneri ir aktīvi šajā reģionā. Piemēram, Vācijas Federālie bruņotie spēki (Bundeswehr) veic mācības Grenlandē, lai pārbaudītu spēju darboties ārkārtīgos klimatiskajos apstākļos. Kamēr vietējā valdība Nūkā vēlas veicināt ekonomisko attīstību, tā vienlaikus uzsver savu vēlmi pēc suverenitātes un Arktikas mierīgas izmantošanas. Tomēr ģeopolitiskā dinamika piespiež šo autonomo reģionu pozicionēties starp lielvaru interesēm.
