Četrus gadus pēc plašās iebrukuma Ukrainā sākuma, Krievijas valsts vadība Vladimira Putina paspārnē atrodas pretrunīgā situācijā. Lai gan valsts saskaras ar loģistikas un drošības šķēršļiem, pasaules politikā tai paveras jaunas perspektīvas. Būtisks Krievijas stratēģijas elements joprojām ir starptautisko sankciju pārvaldīšana un eksporta ceļu nodrošināšana.
Baltijas jūrā nesen notika incidents ar tā saukto 'ēnu flotes tankeri'. Kuģis, ko, domājams, izmantoja Krievijas naftas transportēšanai, apiet sankcijas, izvairījās no Vācijas policijas kontroles Fehmarnbeltā. Šādi gadījumi uzsver spriedzi starptautiskajos ūdeņos un Krievijas centienus saglabāt savu ekonomisko rīspēju neskatoties uz ierobežojošiem pasākumiem.
Ģeopolitiski Kremlis ar cerībām raugās uz valdības maiņu Amerikas Savienotajās Valstīs. Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā novērotāji vērtē kā potenciālu 'veiksmes stāstu', jo tas varētu novest pie Rietumu atbalsta Kijevai vājināšanās. Tomēr joprojām pastāv ievērojamas bažas: kara radītais ekonomiskais slogs, tehnoloģiskā atkarība un ilgtermiņa izolācija no Eiropas tirgiem ir nopietnas problēmas.
Kultūras un intelektuālās balsis, piemēram, rakstnieks Viktors Jerofejevs, brīdina par dziļām pārmaiņām Krievijas sabiedrībā. Viņš raksturo atmosfēru, kur cīņas godināšana arvien vairāk nosaka ikdienu un atgriešanās pie mierīgas līdzāspastāvēšanas ar Rietumiem kļūst ļoti attāla. Nākamie mēneši parādīs, vai Maskavas stratēģiskās cerības spēs pārspēt strukturālos trūkumus.
