Militārā situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos, īpaši ASV un Izraēlas uzbrukumi Irānai un sekojošās pretīesmas, tiešā veidā ietekmē globālos enerģijas tirgus. Pēc Irānas garīgā līdera Ajatollāha Ali Hamenei nāves spriedze pieauga, kas noveda pie stratēģiski svarīgā Hormuzas šauruma faktiskās blokādes. Aptuveni 150 tankkuģi tur šobrīd ir apstājušies, apgrūtinot jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes piegādi.
Šī situācija Vācijas degvielas uzpildes stacijās izpaužas kā straujš cenu lēciens. Saskaņā ar ADAC datiem, kopš eskalācijas sākuma E10 markas Superbenzīns ir ievērojami sadārdzinājies, sasniedzot reģionālā vidējā līmenī augstākos rādītājus, kādi pēdējo reizi tika novēroti 2024. gada pavasarī. Pilsētās, piemēram, Hamburgā, pirmās degvielas uzpildes stacijas jau ziņoja par cenām, kas pārsniedz divus eiro par litru Superbenzīna. Arī dīzeļdegviela ir dramatiski sadārdzinājusies, sasniedzot augstāko cenu līmeni kopš 2023. gada oktobra.
ADAC šajā sakarībā runā par 'raķešu un spalvu efektu' (Rakete-und-Feder-Effekt), kad jēlnaftas cenu pieaugums ļoti ātri tiek pārnests uz patērētājiem, savukārt cenu samazinājumi notiek tikai ar aizkavēšanos. Politika kritizēja šo praksi; piemēram, SPD pārstāvji nosauca ātrās inflācijas par nepamatotām, jo pašlaik pārdotā degviela tika iepirkta vēl par zemākām jēlnaftas cenām.
Tikmēr Austrijā Ekonomikas ministrs Volfgangs Hatmansdorfers cenšas nomierināt situāciju. Lai gan cenas arī tur ir augušas, tiešā apgādes drošība tiek garantēta. Atšķirībā no situācijas Ukrainas kara sākumā, nav tiešas atkarības no Irānas enerģijas importa, jo piegādes ķēdes tagad ir plašāk dažādotas. Tomēr Ekonomikas ministrijā tika izveidota 'Piegādes drošības darba grupa' (Taskforce Versorgungssicherheit), lai cieši uzraudzītu tirgus attīstību.
