Neskatoties uz aptuveni 450 miljonu iedzīvotāju skaitu un ievērojamu ekonomisko sniegumu, Eiropas Savienība saskaras ar strukturālu atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm. Centrālos sektoros, piemēram, aizsardzībā, finanšu jomā un digitālajā infrastruktūrā, ASV rīcībā ir ievērojami sviras efekti. Piemēram, Eiropas aizsardzības spējas bez ASV atbalsta izlūkošanas un kodolatturēšanas jomās pašlaik ir gandrīz neiedomājamas. Digitālajā telpā ASV uzņēmumi dominē arī vērtību ķēdē mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta jomās, kas Eiropu primāri pabīda patērētāja lomā.
Tajā pašā laikā ekonomikas zinātnieki, piemēram, Deivids Makviljams, analizē naudas fundamentālo nozīmi cilvēces civilizācijā. Savā darbā „Money” viņš naudu apraksta ne tikai kā apmaiņas līdzekli, bet arī kā sociālu katalizatoru, kas var veidot sabiedrības vai arī sabruktas nestabilitātes gadījumā. Šo vēsturisko perspektīvu papildina atskati uz eiro skaidrās naudas ieviešanu, kas ar tā sauktajiem „Starterkits” 2001. gadā iezīmēja vēsturisku pavērsienu Eiropas monetārajā arhitektūrā.
Vācijai savukārt paveras dalīts attēls. Lai gan ASV ekonomisti, piemēram, Kenets Rogofs, brīdina par ekonomisku norietu un pieprasa reformas birokrātijā un enerģijas cenās, Vācijas rūpniecības pamatspēja joprojām tiek vērtēta kā stabila. Tomēr transatlantiskā bloku veidošana un tehnoloģiskās atkarības palielina spiedienu uz Eiropas politiku, lai tā izstrādātu patstāvīgu stratēģisko autonomiju.
